Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
izmuļļāt sarunvaloda
izmuļļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
Darot (ko) nemākulīgi, neveikli, izbojāt, sabojāt.
PiemēriIzmuļļātas puķu dobes.