izmutuļot
izmutuļot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
1.Mutuļojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
PiemēriNo pazemes izmutuļo jauns avots.
1.1.transitīvs Mutuļiem izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzmutuļot dūmu grīstes.