nomocīties
nomocīties [nùomuõcîtiês] -mokos, -mokies, -mokās, pag. -mocījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Ļoti mocīties (kādu laiku); izjust fiziskas mokas, ciešanas.
PiemēriNomocīties vairākas dienas slimnīcā.
- Nomocīties vairākas dienas slimnīcā.
- Visu nakti nomocīties ar zobu sāpēm, bezmiegu.
- Bija ļoti karsti, meitenes nomocījās.
1.1.Ļoti mocīties, pārdzīvojot (ko), domājot (par ko) u. tml.
PiemēriNomocīties ar vīru alkoholiķi.
- Nomocīties ar vīru alkoholiķi.
- Nomocīties ar sirdsapziņas pārmetumiem.
1.2.Ļoti nopūlēties.
PiemēriLai atvērtu durvis, dabūjām krietni nomocīties.
- Lai atvērtu durvis, dabūjām krietni nomocīties.