pasprukt
pasprukt -sprūku, -sprūc, -sprūk, pag. -spruku intransitīvs, darbības vārds
1.Sprūkot atbrīvoties, arī izkļūt (ārā no kurienes).
PiemēriSuns pasprucis vaļā no ķēdes.
1.1.formā: trešā persona Sprūkot izslīdēt, atraisīties (vaļā).
PiemēriBalons pasprūk un pazūd mākoņos.
2.formā: trešā persona Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izpaustam; izsprukt.
PiemēriSaimniekam dusmās reizēm paspruka arī kāds lamu vārds.
2.1.Neviļus, negribēti izraisīties (par smiekliem, asarām u. tml.).
PiemēriMeitenēm pasprūk smiekli.