paspīdēt
paspīdēt -spīdu, -spīdi, -spīd, pag. -spīdēju intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Īsu brīdi uzspīdēt; uz brīdi parādīties (par ko spīdošu, gaišu).
PiemēriBrīžam caur mākoņiem paspīd arī saule.
2.Izcelties, izrādīt savu pārākumu citu vidū.
PiemēriPaspīdēt ar asprātībām.