aizspraukties
aizspraukties -spraucos, -spraucies, -spraucas, pag. -spraucās darbības vārds; atgriezenisks
Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAizspraukties līdz priekšējiem soliem.
- Aizspraukties līdz priekšējiem soliem.
- Aizspraukties citiem garām.