aizsprostot
aizsprostot [àizspruôstuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
aizsprostoties darbības vārds; atgriezenisks
aizsprostojums lietvārds; vīriešu dzimte
Radīt šķērsli, lai pārtrauktu vai kavētu (kustību, plūsmu); būt par šķērsli (kustībai, plūsmai).
PiemēriAizsprostot upi ar dambi.
- Aizsprostot upi ar dambi.
- Kravas automobilis aizsprostojis ielu.
- Sanesas aizsprostojušas kanālu pie tilta.