aizsprostot
aizsprostot [àizspruôstuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
aizsprostoties atgriezenisks, darbības vārds
aizsprostojums vīriešu dzimte, lietvārds
Radīt šķērsli, lai pārtrauktu vai kavētu (kustību, plūsmu); būt par šķērsli (kustībai, plūsmai).
PiemēriAizsprostot upi ar dambi.