Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
izšķilties
izšķilties 3. pers. -šķiļas, pag. -šķīlās. atgriezenisks, darbības vārds
1.Pāršķeļot apvalku, izkļūt (no olas).
PiemēriTikko izšķīlušies cālēni.
1.1.Augot izvirzīties no smaganām (par zobiem).
PiemēriBērnam izšķīlušies pirmie zobi.
2.Refl. → izšķilt; tikt izšķiltam.
PiemēriNo šķiltavām izšķiļas dzirkstele.