izraisīties
izraisīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Rasties, iesākties.
PiemēriIzraisās šaubas.
- Izraisās šaubas.
- Izraisījusies slimība.
- Izraisījās saruna.
- Izraisījās bruņota sadursme.
- Mežā izraisījies ugunsgrēks.
2.Atbrīvoties, izkļūt (no kā).
PiemēriIzraisīties no apkampieniem.
- Izraisīties no apkampieniem.
- Izraisīties no sastinguma.