izrādīties
izrādīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Atklāties, noskaidroties.
PiemēriIzrādās, ka atslēgas ir atstātas mājā.
- Izrādās, ka atslēgas ir atstātas mājā.
- Viss izrādījās pavisam citādi.
- Jaunais skolotājs izrādījās lādzīgs puisis.
2.Izrādīt sevi; demonstratīvi izpaust savas īpašības, spējas u. tml.
PiemēriIzrādīties ar savu gudrību, spēku.
- Izrādīties ar savu gudrību, spēku.
- Izrādīties ballītē.