Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izputēt
izputēt -putu, -puti, -put, pag. -putēju darbības vārds; intransitīvs
1.Kļūstot maksātnespējīgam, pazaudēt savu īpašumu; bankrotēt.
PiemēriIzputējis uzņēmējs, zemnieks.
1.1.Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām).
PiemēriBanka, firma izputēja.
2.Izjukt; izbeigt pastāvēt.
PiemēriEkskursija izputēja slikto laika apstākļu dēļ.
2.1.pārnestā nozīmē Izbeigties; izzust.
PiemēriIzputējusi draudzība.
3.sarunvaloda Pazust, nozust.
PiemēriBērni šorīt kaut kur izputējuši.
Stabili vārdu savienojumiIzput kā pelavas vējā. Izput kā pelni vējā. Izput kā spaļi vējā. Izputēt no pasaules.