izputēt
izputēt -putu, -puti, -put, pag. -putēju darbības vārds; intransitīvs
1.Kļūstot maksātnespējīgam, pazaudēt savu īpašumu; bankrotēt.
PiemēriIzputējis uzņēmējs, zemnieks.
- Izputējis uzņēmējs, zemnieks.
1.1.Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām).
PiemēriBanka, firma izputēja.
- Banka, firma izputēja.
- Ziemāji izputējuši.
2.Izjukt; izbeigt pastāvēt.
PiemēriEkskursija izputēja slikto laika apstākļu dēļ.
- Ekskursija izputēja slikto laika apstākļu dēļ.
- Ansamblis izputējis.
2.1.pārnestā nozīmē Izbeigties; izzust.
PiemēriIzputējusi draudzība.
- Izputējusi draudzība.
- Cerības izputējušas.
3.sarunvaloda Pazust, nozust.
PiemēriBērni šorīt kaut kur izputējuši.
- Bērni šorīt kaut kur izputējuši.
Stabili vārdu savienojumiIzput kā pelavas vējā. Izput kā pelni vējā. Izput kā spaļi vējā. Izputēt no pasaules.
- Izput kā pelavas vējā idioma — saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
- Izput kā pelni vējā idioma — saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
- Izput kā spaļi vējā idioma — saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
- Izputēt no pasaules idioma — aiziet bojā.
- Izputēt no zemes virsas idioma — aiziet bojā.
- Izputēt vējā idioma — neizdoties, nepiepildīties.
- Kaut tu izputētu! idioma — sarunvaloda izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.; saka, ja vēlas no kāda atbrīvoties.