izputināt
izputināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā (zaudējot īpašumu).
PiemēriIzputināt zemniekus.
1.1.Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā.
PiemēriIzputināt miljonus.