Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
izputināt
izputināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā (zaudējot īpašumu).
PiemēriIzputināt zemniekus.
1.1.Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā.
PiemēriIzputināt miljonus.
2.Izjaukt.
PiemēriIzputināt iesākto lietu.