izpūst
izpūst -pūšu, -pūt, -pūš, pag. -pūtu darbības vārds; transitīvs
izpūtiens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pūšot izvirzīt (no kurienes, cauri kam, caur ko).
PiemēriIzpūst dvašu.
1.1.Pūšot izvirzīt (piem., gāzi, dūmus) – par mehānismu, ierīci.
PiemēriLokomotīve, traktors izpūš dūmu mutuļus.
2.Pūšot aizvirzīt, aiztraukt (parasti par vēju).
PiemēriVējš izpūš kvēpus un zirnekļu tīklus.
2.1.Pūšot padarīt (ko) aukstu; izdzisināt (par telpu caurvējā).
PiemēriIstaba izpūsta auksta kā pagrabs.
2.2.Pūšot izkliedēt, arī izsmidzināt.
PiemēriIzpūst telpā aerosolu.
3.Nopūst (uguni), pūšot nodzēst.
PiemēriIzpūst sveces.
4.Pūšot izveidot (no kādas masas).
PiemēriIzpūst ziepju burbuļus.
5.sarunvaloda Izpaust (parasti ko slēpjamu).
PiemēriIzpūst ziņu pa visu pagastu.
5.1.Pārspīlēt, nepamatoti palielināt (piem., nenozīmīgu faktu, notikumu).
PiemēriIzpūst sīkumus par lielām lietām.
Stabili vārdu savienojumiIzpūst no mušas ziloni. Izpūst no oda ziloni.