izprovocēt
izprovocēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Provocējot panākt, ka (kāds) sāk nevēlami rīkoties, runāt.
PiemēriIzprovocēt skolotāju.
- Izprovocēt skolotāju.
- Izprovocēt zēnus uz kautiņu.
1.1.Provocējot panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, darbība).
PiemēriIzprovocēt ķildu, strīdu.
- Izprovocēt ķildu, strīdu.