pestīšana
pestīšana lietvārds; sieviešu dzimte
1.Kristietībā – atsevišķa cilvēka un visas cilvēces glābšana, izpirkšana no grēka un tā radītajām sekām, kas iespējama, pateicoties Jēzus Kristus brīvprātīgajai nāvei pie krusta un augšāmcelšanai no mirušajiem.
PiemēriSludināt pestīšanu.
Stabili vārdu savienojumiPestīšanas armija.
2.sarunvaloda Glābšana, palīdzēšana (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.).
PiemēriAtklājies, ka policists palīdzējis kriminālās autoritātes pestīšanā no nepatikšanām.