izlauzties
izlauzties -laužos, -lauzies, -laužas, pag. -lauzos atgriezenisks, darbības vārds
1.Pārvarot pretestību, ar grūtībām izvirzīties (cauri kam, caur ko), tikt (kur).
PiemēriIzlauzties cauri brikšņiem, biezajiem krūmiem.
1.1.Ar bruņotu cīņu izvirzīties (cauri kam, caur ko), izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriKaravīri izlauzās cauri dzeloņstiepļu žogiem.
1.2.Pārvarot šķēršļus, izkļūt, tikt ārā (no kurienes).
PiemēriSivēns izlauzies ārā no aizgalda.
2.formā: trešā persona Pārvarot šķēršļus, izaugt (cauri kam, caur ko) – par augiem, to daļām.
PiemēriCauri sniega kārtai izlauzušies pirmie sniegpulkstenīši.
2.1.Pārvarot šķēršļus, izplūst (par ūdeņiem, gāzi u. tml.).
PiemēriUrbuma vietā izlauzās ūdens.
2.2.Pārvarot šķērsli, izplatīties (par gaismu, skaņu u. tml.).
PiemēriRītausma mēģina izlauzties cauri pelēkajiem mākoņiem.
3.Pēkšņi parādīties (par to, ko cenšas aizturēt).
PiemēriNo acīm viņai izlaužas asaras.
3.1.Nevilšus, negribēti izpausties (kur).
PiemēriIlgi slēptās dusmas izlauzās uz āru.
Stabili vārdu savienojumiIzlaužas uz āru.