izlēkāt
izlēkāt [izlȩ̃kât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; intransitīvs
1.Lēkājot spēt pārvietoties.
PiemēriIzlēkāt pa ciņiem.
- Izlēkāt pa ciņiem.
1.1.transitīvs Lēkājot izdejot.
PiemēriNespēt izlēkāt līdzi jaunajiem.
- Nespēt izlēkāt līdzi jaunajiem.
- Izlēkāt polku.
1.2.pārnestā nozīmē Izdarīt (visu) tā, kā kāds vēlas.
PiemēriIzlēkāt visiem pa prātam.
- Izlēkāt visiem pa prātam.