izlemt
izlemt -lemju, -lem, -lemj, pag. -lēmu darbības vārds; transitīvs
1.Vispusīgi apsverot, pārdomājot, pieņemt lēmumu, izšķirt (piem., kādu jautājumu).
PiemēriIzlemt grūtu jautājumu.
- Izlemt grūtu jautājumu.
- Kopīgi izlemt.
- Pašam izlemt.
- Izlemt bez citu padoma.
- Izlemt, kur tālāk mācīties.
- Viņš nevar izlemt, kādu dāvanu iegādāties.
1.1.Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, sapulcē u. tml.); izšķirt.
PiemēriApsūdzētā turpmāko likteni izlems tiesa.
- Apsūdzētā turpmāko likteni izlems tiesa.
- Kā sēdē izlems, tā būs.