Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
izlēkt
izlēkt -lecu [-lȩcu], -lec, -lec [-lȩc], pag. -lēcu intransitīvs, darbības vārds
1.Lecot izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzlēkt no gultas.
1.1.Lecot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriVāvere izlec caur egļu zariem.
1.2.Ar strauju kustību izvirzīties (ārā) trieciena, spiediena, grūdiena u. tml. rezultātā.
PiemēriNo bojātās vietas izlec dzirksteles.
2.Pārsteigt, izcelties ar ko negaidītu, neparastu (piem., nekaunīgu rīcību).
PiemēriViņš vienmēr mēģina citu vidū izlēkt.
Stabili vārdu savienojumiIzlēkt no biksēm. Izlēkt no eņģēm. Izlēkt vai no ādas ārā. Izlēkt vai no ādas laukā.