izlēkšot
izlēkšot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Lēkšiem izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
PiemēriZirgs izlēkšo no aploka pļavā.
- Zirgs izlēkšo no aploka pļavā.
- Mukdamas no dunduriem, govis izlēkšoja cauri krūmiem.
1.1.sarunvaloda, transitīvs Ātri iziet, izskriet.
PiemēriKrustu šķērsu izlēkšot visu skolas teritoriju.
- Krustu šķērsu izlēkšot visu skolas teritoriju.