izlēkšot
izlēkšot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.Lēkšiem izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
PiemēriZirgs izlēkšo no aploka pļavā.
1.1.sarunvaloda, transitīvs Ātri iziet, izskriet.
PiemēriKrustu šķērsu izlēkšot visu skolas teritoriju.