izlept
izlept -lepu [-lȩpu], -lep, -lep [-lȩp], pag. -lepu darbības vārds; intransitīvs
1.Kļūt ļoti izvēlīgam (attiecībā uz ēdienu).
PiemēriIzlepušais bērns biezputru neēda.
- Izlepušais bērns biezputru neēda.
- Kaķis pavisam izlepis.
1.1.Kļūt izlutinātam; kļūt tādam, kam ir lielas prasības.
PiemēriIzlepusi publika.
- Izlepusi publika.
- Jo vairāk naudas, jo izlepušāki kļūst pircēji.