izlidot
izlidot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – par putniem, kukaiņiem.
PiemēriStrazds izlido no būra.
1.1.Sasniegt pēdējo attīstības stadiju un iesākt lidot (par spārnotiem kukaiņiem).
PiemēriIzlidojuši pirmie taureņi.
2.Iesākt lidojumu (par lidaparātiem, lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
PiemēriLidmašīna izlido no Rīgas pulksten astoņos.
2.1.Lidojot izvirzīties (cauri kam, caur ko).
PiemēriLidmašīna izlidoja cauri mākoņiem.
3.Ātri, strauji izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
PiemēriNo šautenes stobra izlido lode.
3.1.Atrodoties kustībā, braucienā u. tml., izvirzīties ārā (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
PiemēriIzlidot no šūpolēm.
3.2.sarunvaloda Tikt izslēgtam (piem., no mācību iestādes); tikt atlaistam, padzītam (no kurienes).
PiemēriIzlidot no skolas.
4.Ātri, vieglā gaitā iziet, izskriet.
PiemēriMeiteņu bariņš izlidoja pa skolas durvīm.