izlēciens
izlēciens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vienreizēja paveikta darbība → izlēkt1.
2.Negaidīta, neparasta (parasti nekaunīga, nosodāma) rīcība.
PiemēriPuicisks izlēciens.
- Puicisks izlēciens.
- Zēna izlēcieni kaitināja skolotājus.
- Šie nekaunīgie izlēcieni visiem bija apnikuši.
- Izprovocēt draugu uz visādiem izlēcieniem.