izlauzīt
izlauzīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Lauzot atdalīt (parasti daļu no veselā).
PiemēriIzlauzīt krūmam sakaltušos zarus.
- Izlauzīt krūmam sakaltušos zarus.
1.1.Lauzot padarīt nelīdzenu, robainu.
PiemēriIzlauzīts žogs.
- Izlauzīts žogs.
1.2.Sadrupināt, sadalīt gabalos.
PiemēriIzlauzīts ledus.
- Izlauzīts ledus.
2.Ar grūtībām, nepareizi izrunājot, izteikt.
PiemēriIzlauzīt dažus vārdus angliski.
- Izlauzīt dažus vārdus angliski.