izlauzīt
izlauzīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Lauzot atdalīt (parasti daļu no veselā).
PiemēriIzlauzīt krūmam sakaltušos zarus.
1.1.Lauzot padarīt nelīdzenu, robainu.
PiemēriIzlauzīts žogs.
1.2.Sadrupināt, sadalīt gabalos.
PiemēriIzlauzīts ledus.
2.Ar grūtībām, nepareizi izrunājot, izteikt.
PiemēriIzlauzīt dažus vārdus angliski.