Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
izlauzt
izlauzt -laužu, -lauz, -lauž, pag. -lauzu transitīvs, darbības vārds
1.Laužot izdabūt, izcelt (no kurienes, kur u. tml.); laužot atdalīt (no kā).
PiemēriIzlauzt durvis.
1.1.Laužot izveidot (ko).
PiemēriIzlauzt eju.
1.2.Pārvarot šķēršļus, izveidot.
PiemēriUpe izlauzusi sev jaunu gultni.
2.sarunvaloda Izmežģīt; arī salauzt.
PiemēriIzlauzt kāju.
Stabili vārdu savienojumiIzlauzt (sev) ceļu.