izlauzties
izlauzties -laužos, -lauzies, -laužas, pag. -lauzos darbības vārds; atgriezenisks
1.Pārvarot pretestību, ar grūtībām izvirzīties (cauri kam, caur ko), tikt (kur).
PiemēriIzlauzties cauri brikšņiem, biezajiem krūmiem.
- Izlauzties cauri brikšņiem, biezajiem krūmiem.
- Jaunieši izlauzās cauri pūlim uz skatuves.
- pārnestā nozīmē Izlauzties līdz augstākajiem sabiedrības slāņiem.
1.1.Ar bruņotu cīņu izvirzīties (cauri kam, caur ko), izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriKaravīri izlauzās cauri dzeloņstiepļu žogiem.
- Karavīri izlauzās cauri dzeloņstiepļu žogiem.
- Vajadzēja izlauzties no ienaidnieka ielenkuma.
1.2.Pārvarot šķēršļus, izkļūt, tikt ārā (no kurienes).
PiemēriSivēns izlauzies ārā no aizgalda.
- Sivēns izlauzies ārā no aizgalda.
2.formā: trešā persona Pārvarot šķēršļus, izaugt (cauri kam, caur ko) – par augiem, to daļām.
PiemēriCauri sniega kārtai izlauzušies pirmie sniegpulkstenīši.
- Cauri sniega kārtai izlauzušies pirmie sniegpulkstenīši.
- Vārgie asni nespēj izlauzties cauri cietajai zemes garozai.
2.1.Pārvarot šķēršļus, izplūst (par ūdeņiem, gāzi u. tml.).
PiemēriUrbuma vietā izlauzās ūdens.
- Urbuma vietā izlauzās ūdens.
- No klinšu spraugām izlaužas avoti.
- Atsevišķās vietās izlaužas milzīgi gāzu mākoņi.
2.2.Pārvarot šķērsli, izplatīties (par gaismu, skaņu u. tml.).
PiemēriRītausma mēģina izlauzties cauri pelēkajiem mākoņiem.
- Rītausma mēģina izlauzties cauri pelēkajiem mākoņiem.
- Reti saules stari izlaužas cauri biezajam zaru mudžeklim.
3.Pēkšņi parādīties (par to, ko cenšas aizturēt).
PiemēriNo acīm viņai izlaužas asaras.
- No acīm viņai izlaužas asaras.
- No krūtīm izlaužas vaids.
- Jau ilgi manī krājas vārdi kā ūdeņi aiz aizsprostiem.. Varbūt, no manis izlauzušies, par gaišumu tie vērtīsies..
3.1.Nevilšus, negribēti izpausties (kur).
PiemēriIlgi slēptās dusmas izlauzās uz āru.
- Ilgi slēptās dusmas izlauzās uz āru.
Stabili vārdu savienojumiIzlaužas uz āru.
- Izlaužas uz āru — saka, ja kas neizteikts, sevī aizturēts tiek (pa)teikts, (iz)pausts.