izkliedēt
izkliedēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
izkliedēties darbības vārds; atgriezenisks
1.Izvietot izklaidus; attālināt citu no cita.
PiemēriVienmērīgi izkliedēt sēklas uz tīruma.
- Vienmērīgi izkliedēt sēklas uz tīruma.
- Jaunās ēkas tika celtas izkliedēti.
1.1.Samazināt (kā) blīvumu, koncentrāciju.
PiemēriIzkliedēt mākoņus.
- Izkliedēt mākoņus.
- Vējš izkliedē miglu.
- Mazā spuldzīte tik tikko spēja izkliedēt tumsu.
Stabili vārdu savienojumiIzkliedētā gaisma.
- Izkliedētā gaisma — joma: fizika gaisma, kas no gaismas avota izplatās pa visu telpu.
1.2.Panākt, ka (kas) samazinās, izzūd.
PiemēriIzkliedēt satraukumu, šaubas.
- Izkliedēt satraukumu, šaubas.
- Daudzās rotaļlietas izkliedē bērna uzmanību.