Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
izklīdināt
izklīdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Panākt, ka izklīst.
PiemēriIzklīdināt piketētājus.
1.1.Izkliedēt.
PiemēriVējš izklīdināja dūmus.
1.2.Panākt, ka izzūd, mazinās (piem., negatīvs psihisks stāvoklis).
PiemēriIzklīdināt bailes, šaubas.