aprimt
aprimt -rimstu, -rimsti, -rimst, pag. -rimu darbības vārds; intransitīvs
aprimums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pārstāt darboties vai kustēties; kļūt mierīgākam vai mierīgam.
PiemēriIekarsuši diskusijās, viņi nevarēja aprimt.
- Iekarsuši diskusijās, viņi nevarēja aprimt.
- Aprimis vulkāns.
- Pēc pastaigas bērns aprima un aizmiga.
2.formā: trešā persona Izbeigties, tikt pārtrauktam.
PiemēriDarbs maizes ceptuvē neaprimst ne dienu, ne nakti.
- Darbs maizes ceptuvē neaprimst ne dienu, ne nakti.
2.1.Pārstāt, mitēties.
PiemēriVējš uz brīdi aprimst.
- Vējš uz brīdi aprimst.
- Vētra aprima pēc diennakts.
2.2.Kļūt vājākam, izbeigties.
PiemēriPēc injekcijas sāpes aprima.
- Pēc injekcijas sāpes aprima.
- Dusmas viņā pamazām aprima.
- Ilgas pēc mājām neaprima ne brīdi.
2.3.Apklust (par skaņām).
PiemēriUz rīta pusi kāzinieku dziedāšana aprima.
- Uz rīta pusi kāzinieku dziedāšana aprima.
- Aplausi aprimst.
- Jūras šalkoņa vakarā aprima.