apslāpt
apslāpt 3. pers. -slāpst, pag. -slāpa darbības vārds; intransitīvs
1.Gaisa trūkuma dēļ apdzist.
PiemēriPēc laika uguns apslāpa.
- Pēc laika uguns apslāpa.
1.1.Kļūt nedzirdamam vai vāji dzirdamam.
PiemēriAr grīdsegu izklātajā istabā soļu troksnis apslāpa.
- Ar grīdsegu izklātajā istabā soļu troksnis apslāpa.
2.Mazināties, kļūt vājākam; izbeigties.
PiemēriLielās dusmas apslāpa.
- Lielās dusmas apslāpa.
- Svētku sajūsma drīz apslāpa.