apslāpēt
apslāpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka apslāpst (uguns); apdzēst, nodzēst.
PiemēriApslāpēt uguni.
1.1.formā: trešā persona Padarīt nedzirdamu vai vāji dzirdamu.
PiemēriJaunie logi labi apslāpēja ielas trokšņus.