nomirt
nomirt -mirstu, -mirsti, -mirst, pag. -miru darbības vārds; intransitīvs
1.Pārstāt bioloģiski eksistēt (par dzīvu būtni).
PiemēriNomirt no sirdslēkmes.
- Nomirt no sirdslēkmes.
- Nomirt slimnīcā.
- Nomirt dabiskā nāvē.
- Negaidīti nomira tēvs.
- Vecāmāte nomira lielā vecumā.
- Suns nomira bada nāvē.
Stabili vārdu savienojumiNomirt (kāda) rokās.
- Nomirt (kāda) rokās — nomirt kāda cilvēka klātbūtnē.
1.1.pārnestā nozīmē Izbeigties, pārstāt eksistēt.
PiemēriBeznosacījuma mīlestībā nomirst loģisms.
- Beznosacījuma mīlestībā nomirst loģisms.
- Var jau būt, ka mīlestība nomirst, Aiziet tā, kā aiziet cilvēks mīļš un dārgs..
Stabili vārdu savienojumiNomirt aiz garlaicības. Nomirt no garlaicības.
- Nomirt aiz garlaicības idioma — ļoti garlaikoties.
- Nomirt no garlaicības idioma — ļoti garlaikoties.