pagaist
pagaist -gaistu, -gaisti, -gaist, pag. -gaisu darbības vārds; intransitīvs
1.Izklīst, izzust; izgaist.
PiemēriDūmu strūkla augstumā pagaist.
- Dūmu strūkla augstumā pagaist.
- Migla no ezera pagaist.
- Dūmaka pagaisusi.
1.1.Kļūt nesadzirdamam, nesaskatāmam.
PiemēriBalsis pagaist tālumā.
- Balsis pagaist tālumā.
- Mūzika pagaist ielas trokšņos.
- Aust rīts, un mēnesnīca pagaist.
- Cilvēku stāvi pagaist miglā.
2.Izbeigties, pāriet (piem., par jūtām); tikt aizmirstam.
PiemēriSkumjas pagaist.
- Skumjas pagaist.
- Prieks pagaisis.
- Miegs bija pagaisis.
- Pagaist no atmiņas.
- Vārdi pagaisuši no prāta.
3.Izzust, pārstāt eksistēt; nebūt sastopamam.
PiemēriBijusī bagātība pagaisusi.
- Bijusī bagātība pagaisusi.
- Daudzas tēvu tēvu gudrības ir pagaisušas.
- Vecie draugi sen pagaisuši.
Stabili vārdu savienojumiPagaist kā dūmi.
- Pagaist kā dūmi idioma — saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd.