pagalam
pagalam [paˈgalàm] apstākļa vārds
1.Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, sakropļots, iznīcis; norāda uz stāvokli, kad (cilvēks, dzīvnieks) ir zaudējis dzīvību.
PiemēriKurpes slapjumā ir pagalam.
- Kurpes slapjumā ir pagalam.
- Zirgam kāja pagalam.
- Dēsti sausumā būs pagalam.
- Sieviete nokritusi un bijusi pagalam.
- Putniņš ir pagalam.
1.1.Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks) ir nonācis ļoti grūtos apstākļos, bezizejas situācijā.
PiemēriBez palīdzības mēs būtu pagalam.
- Bez palīdzības mēs būtu pagalam.
1.2.Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir zaudēts, nav vairs atgūstams.
PiemēriNaudas maks pagalam.
- Naudas maks pagalam.
- Atvaļinājums pagalam.
1.3.Norāda uz stāvokli, kad (kas, piem., psihisks vai fizisks stāvoklis) ir izbeidzies, vairs neturpinās.
PiemēriJautrība pagalam.
- Jautrība pagalam.
- Man miegs ir pagalam.
- Draudzība pagalam.
2.kopā ar: darbības vārds Norāda, ka norise izpaužas spēcīgi, intensīvi.
PiemēriPagalam pārbīties.
- Pagalam pārbīties.
- Ziņa mani pagalam satrieca.
- Vīrietis viņai pagalam nepatika.
2.1.kopā ar: īpašības vārds vai apstākļa vārds Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas visaugstākajā pakāpē.
PiemēriTā būtu pagalam liela kļūda.
- Tā būtu pagalam liela kļūda.
- Pagalam nonēsātas drēbes.
- Rudenī jenotsuns uzbarojas pagalam resns.
Stabili vārdu savienojumiBeigts un pagalam.
- Beigts un pagalam sarunvaloda — 1. Neapšaubāmi miris.2. Neglābjami zaudēts, izbeigts.