nobeigties
nobeigties -beidzos, -beidzies, -beidzas, pag. -beidzos atgriezenisks, darbības vārds
1.Aiziet bojā; zaudēt dzīvību.
PiemēriNobeigties slāpēs.
1.1.Aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām).
PiemēriZiedi līdz vakaram būs jau nobeigušies.
1.2.sarunvaloda Sabojāties, vairs nedarboties (par mehānismiem, ierīcēm u. tml.).
PiemēriAutomašīna ceļā nobeidzās.
3.formā: trešā persona Sasniegt beigas un neturpināties; beigties.
PiemēriNobeidzies vesels dzīves posms.
3.2.Būt beigu daļā, tikt nobeigtam (piem., ar kādu formas īpatnību).
PiemēriAuga stublājs nobeidzas ar skarām.