Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
nobeigties
nobeigties -beidzos, -beidzies, -beidzas, pag. -beidzos atgriezenisks, darbības vārds
1.Aiziet bojā; zaudēt dzīvību.
PiemēriNobeigties slāpēs.
1.1.Aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām).
PiemēriZiedi līdz vakaram būs jau nobeigušies.
1.2.sarunvaloda Sabojāties, vairs nedarboties (par mehānismiem, ierīcēm u. tml.).
PiemēriAutomašīna ceļā nobeidzās.
2.sarunvaloda Nomirt.
PiemēriNobeigties aiz skumjām.
3.formā: trešā persona Sasniegt beigas un neturpināties; beigties.
PiemēriNobeidzies vesels dzīves posms.
3.1.Sasniegt savas izplatības robežu; izbeigties.
PiemēriPie mājām ceļš nobeidzās.
3.2.Būt beigu daļā, tikt nobeigtam (piem., ar kādu formas īpatnību).
PiemēriAuga stublājs nobeidzas ar skarām.