Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nobeigt
nobeigt -beidzu, -beidz, -beidz, pag. -beidzu darbības vārds; transitīvs
1.Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam; pabeigt.
PiemēriNobeigt labības sēju.
  • Nobeigt labības sēju.
  • Nobeigt būvdarbus.
  • Nobeigt teātra sezonu ar labiem panākumiem.
1.1.Paveikt līdz galam pašu pēdējo (darbības) posmu; izveidot, izstrādāt (kā) beigu daļu.
PiemēriNobeigt sarunu.
  • Nobeigt sarunu.
  • Nobeigt adījumu.
  • Nobeigt teikumu.
  • Nobeigt pētījumu.
2.Pabeigt (mācību iestādi).
PiemēriNobeigt vidusskolu.
  • Nobeigt vidusskolu.
  • Nobeigt universitāti.
3.Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.); pabeigt.
PiemēriNobeigt darba dienu.
  • Nobeigt darba dienu.
  • Nobeigt mācību gadu ar labām sekmēm.
3.1.kopā ar: "mūžs" vai "dzīve" Pavadīt pašu pēdējo mūža posmu un nomirt.
PiemēriNobeigt mūžu vientulībā.
  • Nobeigt mūžu vientulībā.
  • Nobeigt savu dzīves ceļu.
  • Nobeigt savu dzīvi veco ļaužu aprūpes iestādē.
4.Nonāvēt.
PiemēriNobeigt ievainoto dzīvnieku.
  • Nobeigt ievainoto dzīvnieku.
  • Nobeigt kaitēkļus.
4.1.Būt par cēloni, panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā, tiek pilnīgi sabojāts.
PiemēriNobeigt istabas puķes.
  • Nobeigt istabas puķes.
  • Pelējums var pārņemt visu sīpolu un to nobeigt.
  • Nobeigt datoru pavisam.
4.2.sarunvaloda Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk līdz pilnīgam spēku izsīkumam, nomirst.
PiemēriBērns mūs nobeigs ar savu ziņkārību.
  • Bērns mūs nobeigs ar savu ziņkārību.
  • Nobeigt visus ar savu garo pļāpāšanu.
  • Galvassāpes mani nobeigs.