nobeigt
nobeigt -beidzu, -beidz, -beidz, pag. -beidzu darbības vārds; transitīvs
1.Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam; pabeigt.
PiemēriNobeigt labības sēju.
- Nobeigt labības sēju.
- Nobeigt būvdarbus.
- Nobeigt teātra sezonu ar labiem panākumiem.
1.1.Paveikt līdz galam pašu pēdējo (darbības) posmu; izveidot, izstrādāt (kā) beigu daļu.
PiemēriNobeigt sarunu.
- Nobeigt sarunu.
- Nobeigt adījumu.
- Nobeigt teikumu.
- Nobeigt pētījumu.
2.Pabeigt (mācību iestādi).
PiemēriNobeigt vidusskolu.
- Nobeigt vidusskolu.
- Nobeigt universitāti.
3.Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.); pabeigt.
PiemēriNobeigt darba dienu.
- Nobeigt darba dienu.
- Nobeigt mācību gadu ar labām sekmēm.
3.1.kopā ar: "mūžs" vai "dzīve" Pavadīt pašu pēdējo mūža posmu un nomirt.
PiemēriNobeigt mūžu vientulībā.
- Nobeigt mūžu vientulībā.
- Nobeigt savu dzīves ceļu.
- Nobeigt savu dzīvi veco ļaužu aprūpes iestādē.
4.Nonāvēt.
PiemēriNobeigt ievainoto dzīvnieku.
- Nobeigt ievainoto dzīvnieku.
- Nobeigt kaitēkļus.
4.1.Būt par cēloni, panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā, tiek pilnīgi sabojāts.
PiemēriNobeigt istabas puķes.
- Nobeigt istabas puķes.
- Pelējums var pārņemt visu sīpolu un to nobeigt.
- Nobeigt datoru pavisam.
4.2.sarunvaloda Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk līdz pilnīgam spēku izsīkumam, nomirst.
PiemēriBērns mūs nobeigs ar savu ziņkārību.
- Bērns mūs nobeigs ar savu ziņkārību.
- Nobeigt visus ar savu garo pļāpāšanu.
- Galvassāpes mani nobeigs.