nobeigt
nobeigt -beidzu, -beidz, -beidz, pag. -beidzu darbības vārds; transitīvs
1.Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam; pabeigt.
PiemēriNobeigt labības sēju.
1.1.Paveikt līdz galam pašu pēdējo (darbības) posmu; izveidot, izstrādāt (kā) beigu daļu.
PiemēriNobeigt sarunu.
2.Pabeigt (mācību iestādi).
PiemēriNobeigt vidusskolu.
3.Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.); pabeigt.
PiemēriNobeigt darba dienu.
3.1.kopā ar: "mūžs" vai "dzīve" Pavadīt pašu pēdējo mūža posmu un nomirt.
PiemēriNobeigt mūžu vientulībā.
4.Nonāvēt.
PiemēriNobeigt ievainoto dzīvnieku.
4.1.Būt par cēloni, panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā, tiek pilnīgi sabojāts.
PiemēriNobeigt istabas puķes.
4.2.sarunvaloda Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk līdz pilnīgam spēku izsīkumam, nomirst.
PiemēriBērns mūs nobeigs ar savu ziņkārību.