nobeigties
nobeigties -beidzos, -beidzies, -beidzas, pag. -beidzos darbības vārds; atgriezenisks
1.Aiziet bojā; zaudēt dzīvību.
PiemēriNobeigties slāpēs.
- Nobeigties slāpēs.
- Putns nobeidzies no sala un bada.
- No knišļu kodieniem nobeigusies govs.
- Upē nobeigušās zivis.
1.1.Aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām).
PiemēriZiedi līdz vakaram būs jau nobeigušies.
- Ziedi līdz vakaram būs jau nobeigušies.
- Iestādītais krūms ir nokaltis un nobeidzies.
1.2.sarunvaloda Sabojāties, vairs nedarboties (par mehānismiem, ierīcēm u. tml.).
PiemēriAutomašīna ceļā nobeidzās.
- Automašīna ceļā nobeidzās.
- Radioaparāts nobeidzies.
- Baterijas nobeigušās.
- Nobeidzās degvielas sūknis, sajūgs.
2.sarunvaloda Nomirt.
PiemēriNobeigties aiz skumjām.
- Nobeigties aiz skumjām.
- No garlaicības šeit var nobeigties.
3.formā: trešā persona Sasniegt beigas un neturpināties; beigties.
PiemēriNobeidzies vesels dzīves posms.
- Nobeidzies vesels dzīves posms.
- Sarunas nobeidzās, nepanākot savstarpēju vienošanos.
3.1.Sasniegt savas izplatības robežu; izbeigties.
PiemēriPie mājām ceļš nobeidzās.
- Pie mājām ceļš nobeidzās.
3.2.Būt beigu daļā, tikt nobeigtam (piem., ar kādu formas īpatnību).
PiemēriAuga stublājs nobeidzas ar skarām.
- Auga stublājs nobeidzas ar skarām.
- Gals nobeidzas ar paplašinājumu.