nobendēt
nobendēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Spīdzinot, mokot, nežēlīgi izturoties panākt, ka zaudē dzīvību; nonāvēt, nogalināt.
PiemēriNobendēt karagūstekņus.
- Nobendēt karagūstekņus.
- Cietumā viņš tika nobendēts.
- Lēģeros nošautie vai nobendētie Latvijas iedzīvotāji.
1.1.Nežēlīgi nonāvēt (dzīvnieku).
PiemēriNobendēt suni.
- Nobendēt suni.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iznīkst, aiziet bojā.
PiemēriNobendēt zivis upē.
- Nobendēt zivis upē.
- Nobendēt nezāles ar ķimikālijām.
2.1.sarunvaloda Novest (kādu) galējā stāvoklī, nonāvēt.
PiemēriTā tu sevi ātri nobendēsi.
- Tā tu sevi ātri nobendēsi.
- Tu mani nobendēsi ar savu vaimanāšanu.