nobendēt
nobendēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Spīdzinot, mokot, nežēlīgi izturoties panākt, ka zaudē dzīvību; nonāvēt, nogalināt.
PiemēriNobendēt karagūstekņus.
1.1.Nežēlīgi nonāvēt (dzīvnieku).
PiemēriNobendēt suni.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iznīkst, aiziet bojā.
PiemēriNobendēt zivis upē.
2.1.sarunvaloda Novest (kādu) galējā stāvoklī, nonāvēt.
PiemēriTā tu sevi ātri nobendēsi.