nobērt
nobērt -beru, -ber, -ber, pag. -bēru transitīvs, darbības vārds
1.Berot novietot (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNobērt zālē ābolus.
1.1.Berot, kaisot (ko virsū) pārklāt visu (kā) virsmu vai tās daļu.
PiemēriNobērt kūku ar rīvētu šokolādi.
2.Berot atdalīt nost (kādu daļu no kā).
PiemēriMazliet nobērt zemenes uz šķīvja.
3.sarunvaloda Ātri norunāt, pateikt.
PiemēriNobērt dzejoli.
Stabili vārdu savienojumi(No)bērt kā pupas. Kā nobērts. Nobērt kā no ložmetēja.