beigties
beigties beidzos, beidzies, beidzas, pag. beidzos atgriezenisks, darbības vārds
1.formā: trešā persona Norisēt beigu posmā (par darbību, procesu); pārstāt eksistēt, izpausties.
PiemēriFutbola spēle beidzas.
1.1.Par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu.
PiemēriVēstule beidzas ar labiem novēlējumiem.
2.formā: trešā persona Pārstāt eksistēt, izpausties (par pārdzīvojumiem, attiecībām).
PiemēriBeigsies satraukums un nemiers.
2.1.Būt beigu posmā (par mūžu, dzīves gaitām u. tml.); vairs neturpināties.
PiemēriMūžs drīz beigsies.
2.2.Būt tādam, kas drīz vairs nebūs spēkā; nebūt vairs spēkā.
PiemēriBeidzas līgums ar ārzemju kompāniju.
3.formā: trešā persona Norisēt beigu posmā (par laika, mūža posmu); vairs neturpināties.
PiemēriMācību gads beidzas.
4.formā: trešā persona Būt pie savas izplatības robežas; neturpināties.
PiemēriMežs beidzas, un sākas iekopti lauki.
4.1.pārnestā nozīmē Zaudēt ietekmi, nespēt ietekmēt (piem., par varu).
PiemēriTur mana vara beidzas.
6.Parasti savienojumā ar "nost": mocīties, būt tuvu nāvei (par dzīvnieku).
PiemēriSuns beidzas nost.
6.1.sarunvaloda Par cilvēku.
PiemēriBeigties vai nost aiz izsalkuma.