izsīkt
izsīkt -sīkstu, -sīksti, -sīkst, pag. -sīku intransitīvs, darbības vārds
izsīkums vīriešu dzimte, lietvārds
1.formā: trešā persona Kļūt ļoti seklam vai pilnīgi izzust (par upi, ezeru u. tml.).
PiemēriDīķi vasarā izsīkuši.
1.1.Ļoti samazināties vai pilnīgi izzust (par ūdeni upē, ezerā u. tml.).
PiemēriŪdens upē ir izsīcis.
2.formā: trešā persona Ļoti samazināties vai pilnīgi izbeigties (par kādu krājumu).
PiemēriNaudas krājumi izsīkst.
2.1.Izbeigties (par laika posmu, mūžu).
PiemēriPēkšņi tu naktī pamosties ar saltu apziņu, ka tavs laiks neglābjami, strauji izsīkst, ka lielā puse dzīves jau pārvērtusies pagātnē.
2.2.Izbeigties (parasti pakāpeniski) – par darbību, norisi.
PiemēriSarunas, valodas izsīkst.
3.Kļūt radoša darba nespējīgam (par cilvēku); vājināties, izbeigties (piem., par spējām, talantu).
PiemēriIzsīkst iedvesma.