Paplašinātā meklēšana
Meklējam beigties.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (82):
- pārskriet Ātri pāriet, izbeigties.
- nozust Beigt pastāvēt, izbeigties, izzust.
- noslēgties Beigties, izbeigties.
- rezultēties Gūt izpausmi (kur, kādā veidā), beigties ar kādu rezultātu.
- skriet postā iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
- skriet nelaimē iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
- noskriet Izbeigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- notecēt Izbeigties (par iepriekš noteiktu laikposmu).
- izsīkt Izbeigties (par laika posmu, mūžu).
- paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu); tikt aizvadītam, pabadītam (kur, kādā veidā); aizritēt.
- noslāpt Izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- nodzist Izbeigties (par psihisku stāvokli).
- apklust Izbeigties (par skaņām).
- izsīkt Izbeigties (parasti pakāpeniski) – par darbību, norisi.
- izirt Izbeigties (piem., par attiecībām starp cilvēkiem).
- apklust Izbeigties vai ļoti samazināties (parasti par sabiedriskām parādībām).
- pieklust Izbeigties vai norisēt ar vājāku intensitāti.
- nozust Izbeigties, izzust (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- izjukt Izbeigties, izzust (piem., par attiecībām starp cilvēkiem).
- izkvēlot Izbeigties, izzust.
- nogrimt Izbeigties, izzust.
- pagaist Izbeigties, pāriet (piem., par jūtām); tikt aizmirstam.
- izgaist Izbeigties, pāriet.
- nomirt Izbeigties, pārstāt eksistēt.
- pāriet Izbeigties, pārstāt izpausties.
- pazust Izbeigties, pārstāt izpausties.
- aprimt Izbeigties, tikt pārtrauktam.
- pāriet Izbeigties, vairs nepastāvēt.
- pārstāt Izbeigties, vairs neturpināties.
- pārvērsties pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
- sadegt pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
- izputēt Izbeigties; izzust.
- aprauties Izbeigties.
- iztecēt Izbeigties.
- mirt Izbeigties.
- iztecēt Iztīties, izbeigties (piem., par kamolu).
- noiet Izzust, pazust; izbeigties.
- klust Kļūt klusam vai klusākam, arī beigties (par skaņām).
- pierimt Kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties.
- izsīkt Kļūt radoša darba nespējīgam (par cilvēku); vājināties, izbeigties (piem., par spējām, talantu).
- aprimt Kļūt vājākam, izbeigties.
- noklust Kļūt vājākam, izpausties vājāk vai izbeigties pavisam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- atkust Kūstot mazināties, izbeigties sasaluma stāvoklim.
- izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izbeigties (par kādu krājumu).
- apslāpt Mazināties, kļūt vājākam; izbeigties.
- krist Mirt, nobeigties (par daudziem).
- laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam (kādu apstākļu, nejaušības dēļ); beigties bez nepatīkamām sekām.
- iziet plāni nepaveikties, beigties slikti.
- noklust Netikt vairs izplatītam (piem., par ziņām, valodām); pārstāt izpausties, izbeigties.
- apsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
- nokrist Nobeigties (par dzīvniekiem).
- nosprāgt Nobeigties (par dzīvniekiem).
- sprāgt Nobeigties (par dzīvniekiem).
- atšaut asti nobeigties.
- izdzist Nomirt (par cilvēku); izbeigties (par dzīvību).
- atstiept kājas nomirt, nobeigties.
- atstiept pēdas nomirt, nobeigties.
- notirināt kājas nomirt; nobeigties.
- nostāt Norimt, izbeigties (par parādībām dabā).
- nostāties Norimt, izbeigties (par parādībām dabā).
- izskanēt Norisināties un izbeigties.
- paiet Norisināties un izbeigties.
- izsprāgt Nosprāgt, nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
- norimt Pakāpeniski kļūt vājākam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- norimt Pakāpeniski pārstāt, arī izbeigties (par parādībām, norisēm dabā, arī sabiedrībā).
- gaist Pamazām paiet, beigties (par laikposmu).
- gaist Pamazām pāriet, beigties, zust.
- stāties Pārstāt darboties, arī darboties ar traucējumiem (par organismu, tā daļām); kļūt vājākam, arī pakāpeniski beigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- noklust Pārstāt skanēt, izbeigties.
- pāriet Pārstāt, izbeigties.
- sadilt Pavājināties, samazināties, pakāpeniski izbeigties.
- pārtrūkt Pēkšņi tikt pārtrauktam, izbeigties.
- rimt Samazināties intensitātē un pakāpeniski beigties (par darbību, procesu).
- apsīkt Samazināties, izbeigties (par darbību, norisi u. tml.).
- apsīkt Samazināties, izzust, izbeigties (par spēku, interesi, spējām u. tml.).
- nobeigties Sasniegt beigas un neturpināties; beigties.
- nobeigties Sasniegt savas izplatības robežu; izbeigties.
- aprauties Tikt pārtrauktam, izbeigties.
- pārtraukties Tikt pārtrauktam; izbeigties.
- iet uz galu tuvoties nobeigumam, beigties.
- iet uz beigām tuvoties nobeigumam, beigties.
- klust Vājināties, beigties (parasti par psihisku stāvokli).
beigties citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV