klust
klust 3. pers. klust, pag. klusa darbības vārds; intransitīvs
1.Kļūt klusam vai klusākam, arī beigties (par skaņām).
PiemēriDziesmas jau klust.
1.1.Vājināties, beigties (parasti par psihisku stāvokli).
PiemēriKā var .. uzplēst sen klusušu sāpi?