klust
klust 3. pers. klust, pag. klusa intransitīvs, darbības vārds
1.Kļūt klusam vai klusākam, arī beigties (par skaņām).
PiemēriDziesmas jau klust.
1.1.Vājināties, beigties (parasti par psihisku stāvokli).
PiemēriKā var .. uzplēst sen klusušu sāpi?