kļauties
kļauties kļaujos, kļaujies, kļaujas, pag. kļāvos darbības vārds; atgriezenisks
1.Spiesties, novietoties (pie kā, kam cieši klāt).
PiemēriBērns kļaujas mātei klāt.
1.1.Būt tādam, kas cieši apņem, aptver (ko) no vairākām vai visām pusēm.
PiemēriTērps kļāvās ap sievietes augumu.