kļauties
kļauties kļaujos, kļaujies, kļaujas, pag. kļāvos atgriezenisks, darbības vārds
1.Spiesties, novietoties (pie kā, kam cieši klāt).
PiemēriBērns kļaujas mātei klāt.
1.1.Būt tādam, kas cieši apņem, aptver (ko) no vairākām vai visām pusēm.
PiemēriTērps kļāvās ap sievietes augumu.