klupt
klupt klūpu, klūpi, klūp, pag. klupu intransitīvs, darbības vārds
klupiens vīriešu dzimte, lietvārds
1.Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu, piem., aizķeroties kājai, sākot slīdēt.
PiemēriKāja aizmetās un zēns klūp.
2.Strauji virzīties, mesties klāt.
PiemēriKlupt virsū ēdienam.
3.Uzbrūkot strauji tuvoties, mesties klāt.
PiemēriSuns klūp garāmgājējam kājās.
Stabili vārdu savienojumiKlupt virsū.
Stabili vārdu savienojumiKlupdams krizdams. Klupt krāgā. Klupt matos. Uz deguna krizdams (klupdams).