klunkurot
klunkurot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
Neveiklā, nevienmērīgā gaitā, klūpot, krītot iet; klunkurēt.
PiemēriKlunkurot pakaļ.
- Klunkurot pakaļ.
- Pa ceļu klunkuroja divi gājēji.