Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
klunkurot
klunkurot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
Neveiklā, nevienmērīgā gaitā, klūpot, krītot iet; klunkurēt.
PiemēriKlunkurot pakaļ.