klunkšķēt
klunkšķēt 3. pers. klunkšķ, pag. klunkšķēja intransitīvs, darbības vārds
1.Radīt padobjas, guldzošas skaņas (par šķidrumu, ko lej no trauka vai skalina); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriKannā klunkšķēja piens.
1.1.Par traukiem, kuros skalinās šķidrums vai kuros lej šķidrumu.
PiemēriSomā klunkšķ pustukša pudele.