klumburēt
klumburēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
Pārvietoties neveiklā, nevienmērīgā gaitā; klūpot, krītot iet; klumburot.
PiemēriKlumburēt pa kukuržņiem.
- Klumburēt pa kukuržņiem.
- Piedzērušie klumburē pa ielām.
- Mums nopakaļ vaukšķēdams klumburēja plušķains krancis.