Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
klumburēt
klumburēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
Pārvietoties neveiklā, nevienmērīgā gaitā; klūpot, krītot iet; klumburot.
PiemēriKlumburēt pa kukuržņiem.
  • Klumburēt pa kukuržņiem.
  • Piedzērušie klumburē pa ielām.
  • Mums nopakaļ vaukšķēdams klumburēja plušķains krancis.