klucītis
klucītis -ša, dsk. ģen. -šu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dem. → klucis.
2.Kokmateriāls – tēsts, skaldīts neliels koka gabals.
PiemēriKoka klucīšu segums.
- Koka klucīšu segums.
3.Rotaļlieta kuba figūras veidā.
PiemēriKlucīšu komplekts.
- Klucīšu komplekts.
- Bērns saliek no klucīšiem māju.
- Spēlēties ar klucīšiem.