Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
klucis
klucis -ča, dsk. ģen. -ču vīriešu dzimte, lietvārds
1.Paliels koka stumbra gabals; bluķis.
PiemēriBērza klucis.
2.Liels, masīvs (piem., akmens, ledus) gabals.
PiemēriAkmens klucis.
Stabili vārdu savienojumiBremžu kluči. Zemes kluči.
2.1.Liels mīkstas masas gabals.
PiemēriSiera, sviesta klucis.
2.2.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Izkārnījumi, fekālijas.
Stabili vārdu savienojumiNolikt kluci.