Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
klucis
klucis -ča, dsk. ģen. -ču lietvārds; vīriešu dzimte
1.Paliels koka stumbra gabals; bluķis.
PiemēriBērza klucis.
  • Bērza klucis.
  • Priedes kluči.
  • No koka klučiem un dēļiem salikt galdu.
2.Liels, masīvs (piem., akmens, ledus) gabals.
PiemēriAkmens klucis.
  • Akmens klucis.
  • Betona klucis.
  • Jūrā peldēja ledus kluči.
Stabili vārdu savienojumiBremžu kluči. Zemes kluči.
  • Bremžu kluči — bremžu iekārtas sastāvdaļa – īpašas detaļas, kas piespiežoties ritenim, rada berzi.
  • Zemes kluči — lieli sakaltuši augsnes gabali.
2.1.Liels mīkstas masas gabals.
PiemēriSiera, sviesta klucis.
  • Siera, sviesta klucis.
  • Sadalīt mīklas kluci vairākos gabalos.
2.2.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Izkārnījumi, fekālijas.
Stabili vārdu savienojumiNolikt kluci.